Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apvelt
apvelt -veļu, -vel, -veļ, pag. -vēlu; trans.
1.Veļot pārvietot, pagriezt (uz otru pusi), novietot otrādi Velšus pārvietot (uz sāniem). imperf. Velt apkārt.
PiemēriApvelt akmeni.
  • Apvelt akmeni.
  • Apvelt mucu.
  • Apvelt velēnu.
  • ..uz lauka dzied traktori, apveldami platas, kūpošas zemes strēles..
  • Klukšķe [vista].. apvēla ar knābi visas olas apkārt un sēdās atkal virsū perēt.
1.1.Veļot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApvelt mucu ap krūmu.
  • Apvelt mucu ap krūmu.
2.pareti Apvārtīt, apviļāt.
PiemēriReņģes vai mencu šķēles apveļ miltos un cep verdošā saulespuķu eļļā.
  • Reņģes vai mencu šķēles apveļ miltos un cep verdošā saulespuķu eļļā.
3.Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku. Uzvelt.
PiemēriApvelt vadmalu.
  • Apvelt vadmalu.
3.1.Veļot, viļājot izveidot (apaļu, arī gludu).
PiemēriApvelt mīklas piku saujā apaļu.
  • Apvelt mīklas piku saujā apaļu.
  • Apvelt sniega piku.
  • pārn. Gribēja [kungs] uzkliegt dārdoši, bet mīkstās lūpas un pabiezā mēle vārdus apvēla apaļus..
Avoti: 1. sējums