apveltīt
apveltīt -veltīju, -veltī, -veltī, arī -veltu, -velti, -velta, pag. -veltīju; trans.
1.Apdāvināt (ar ko).
PiemēriSkolas biedri apvelta jaunos komjauniešus ar ziediem un grāmatām.
1.1.Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
PiemēriApveltīt ar stipru gribu.
2.Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
PiemēriApveltīt garāmgājēju ar skatienu.
Avoti: 1. sējums