Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aberācija
aberācija -as, s.; parasti vsk.
1.fiz. Attēla neprecizitāte, kas rodas optiskajās sistēmās.
PiemēriGaismas sfēriskā aberācija.
2.biol. Novirze uzbūvē un funkcijās no tipiskā parauga.
PiemēriHromosomu aberācija.
3.astr. Šķietama zvaigžņu novirzīšanās no to patiesā stāvokļa.
Stabili vārdu savienojumiDiennakts aberācija. Gada aberācija.
Avoti: 1. sējums