jausties
jausties parasti 3. pers., jaušas, pag. jautās, arī jaužas, pag. jaudās; refl.
1.Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
PiemēriMežā jaudās klusa čaboņa.
- Mežā jaudās klusa čaboņa.
- ..tālu pie apvāršņa jaudās liela kuģa siluets.
- Sejas āda bija kļuvusi smalka un caurspīdīga, ap acīm jaudās zilganu asinsvadiņu tīkls.
- Caur dūmaku Maksims to [pludmali] saskatīja diezgan neskaidri, taču krasta skaņas jaudās ausīs..
1.1.Šķist, likties.
PiemēriIeliņas smilts zem kājām jaudās patīkami cieta..
- Ieliņas smilts zem kājām jaudās patīkami cieta..
1.2.Būt jūtamam, pamanāmam.
PiemēriViņas prieks jaušas viņas optimismā un lielajās, labajās acīs.
- Viņas prieks jaušas viņas optimismā un lielajās, labajās acīs.
- Gandrīz taustāmi bija sajūtama apkārtnes sterilā tīrība, tā jautās piezāļotajā gaisā un lakotajā parketā..
- ..viņu attieksmē pret savu darbu jaudās kaut kāda īpaša rūpe.
Avoti: 4. sējums