skolnieks
skolnieks -a, v.
skolniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Skolas audzēknis.
PiemēriČakls skolnieks.
2.Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
PiemēriPavlovam nekad netrūka skolnieku. Viņa mazo laboratoriju apmeklēja ārsti, kas interesējās par fizioloģiju... Daudzi no viņa skolniekiem pēc tam kļuva ievērojami fiziologi vai ārsti.
2.1.Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
PiemēriLaura: Par mīlestību tu pats teici, ka tā esot bestija ar zobiem un nagiem, bet bez sirds. - Valdemārs: Tu man esi vērīga skolniece.
Avoti: 7-1. sējums