žoklis
žoklis -ļa, v.
1.anat. Viens no galvaskausa sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
PiemēriViņa kustībās bija drudžainība, sejā nemiers; žokļi brīžam sakodās, savilkdami vaigos muskuļu kukulīšus.
- Viņa kustībās bija drudžainība, sejā nemiers; žokļi brīžam sakodās, savilkdami vaigos muskuļu kukulīšus.
- Taču viņš savaldījās,.. tikai žokļi krampjaini kustējās, it kā starp tiem viņš gribētu sašķaidīt kaut ko sīkstu un nesagremojamu.
- Cilvēkam pilnā zobu rindā katrā žoklī ir 16 zobu, tātad pavisam 32.
Stabili vārdu savienojumiApakšējais žoklis. Augšējais žoklis.
- Apakšējais žoklis — Kauli, kas veido kustīgo apakšējo sejas daļu. Apakšžoklis.
- Augšējais žoklis — Kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas. Augšžoklis.
2.zool. Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
PiemēriBruņurupučiem uz žokļiem zobu vietā atrodas asas raga plāksnītes.
- Bruņurupučiem uz žokļiem zobu vietā atrodas asas raga plāksnītes.
- Zivs muti norobežo kaula žokļi. Žokļos.. ir sīki, atpakaļ atliekti zobiņi, kas ļoti labi noder barības notveršanai.
- Vilks pagriezās pret mani, atņirdza zobus un klabināja žokļus.
3.tehn. Žokļveida detaļa, elements (iekārtai, rīkam u. tml.) kā satveršanai, saturēšanai, saspiešanai.
PiemēriDrupinātajā žoklis.
- Drupinātajā žoklis.
- Spīļu žoklis.
- Skrūvspīļu žokļiem pieskrūvē rūdītas plāksnītes ar krustenisku cirtumu, kas palielina berzi starp žokļiem un tajos iespīlēto apstrādājamo detaļu.
- Beidzot [ekskavatora kausa] žokļi paveras, grants smagi noplakšķ kravas kastē, piekabe nosēžas mazliet zemāk.
Avoti: 8. sējums