Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žokejcepure
žokejcepure -es, dsk. ģen. -ru, s.
No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
Piemēri..galvā viņam bija balta audekla vasaras žokejcepure..
Avoti: 8. sējums