aizgainīt
aizgainīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Gainot panākt, ka attālinās. imperf. Gainīt prom. Gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgaiņāt. Aizdzīt.
PiemēriAizgainīt mušas.
2.Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriAizgainīt drūmās domas.
Avoti: 1. sējums