smalkne
smalkne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Atauga. Arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
PiemēriEgļu smalkne.
- Egļu smalkne.
- Kārklu smalkne.
- Tajā vietā, kur reiz bija sēdējusi mazā slotu sējēja, auga melni baltu bērzu smalkne.
- Brieži smalknes un jaunaudzēs apgrauza pagājušā gada maigākos dzinumus..
2.Tas, kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
PiemēriSkuju smalkne.
- Skuju smalkne.
- Kūdras smalkne.
- Siena smalkne.
- Skaidu smalkne.
- Korķa smalkne.
- Bet tas tomēr ir tilts, uz kuru stiepjas smilšains, ar priežu mizas smalkni nobiris ceļš.
- Vēja nestās smiltis reizēm iecērtas sejā, un apavi kļūst kā cementa smalkne pabijuši.
Avoti: 7-2. sējums