leksika
leksika -as, s.; parasti vsk.; val.
1.Vārdu kopums (valodā, kādā tās formā, piemēram, izloksnē). Vārdu kopums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, atsevišķam indivīdam, arī kādam tekstam.
PiemēriLiterārās valodas leksika.
- Literārās valodas leksika.
- Sarunvalodas leksika.
- Leksikas slāņi.
- Terminoloģiskā leksika.
- Sabiedriski politiskā leksika.
- Poēmas leksika.
- Leksika ir valodas uzbūves materiāls.
- Vācot un pētot latviešu izlokšņu leksiku, var konstatēt, ka izlokšņu pārstāvju valoda ir ļoti bagāta frazeoloģismiem.
- Rakstnieces vārdu krājums - valodas pamatelements - bagātīgs, leksika labi izvēlēta, rūpīgi atlasīta..
1.1.pārn. Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā). Šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
PiemēriAnalizējot dejas mākslas formu, konstatējam, ka tās attīstība sakņojas galvenokārt horeogrāfiskās leksikas bagātināšanas procesā.
- Analizējot dejas mākslas formu, konstatējam, ka tās attīstība sakņojas galvenokārt horeogrāfiskās leksikas bagātināšanas procesā.
- ..baletmeistara un trupas uzdevums ir.. radīt oriģinālbaletus, laikmetīgus uzvedumus, bagātināt dejas leksiku.
- ..jaunajiem komponistiem.. raksturīga tieksme veidot tematisko materiālu uz tādas intonatīvas leksikas bāzes, kas asociējas ar folkloru.
Avoti: 4. sējums