lekns
lekns -ais; s. -a, -ā
lekni apst.
1.Labi attīstīts un sulīgs, arī kupls (par augiem, to daļām).
PiemēriLeknas purenes.
1.1.Tāds, kur ir biezi saauguši šādi augi (piemēram, par pļavām, ganībām, tīrumiem).
PiemēriLai nezaudētu virzienu [skrienot pa rudzu lauku], ik pa brīdim jāpalecas, gluži kā šunelim, kas skrien pa leknu pļavu.
1.2.parasti apst. Tā, ka veidojas par labi attīstītu un sulīgu, arī kuplu augu.
Piemēri..gar [rudzu lauka] malu lekni spraucās lāčauzu dzeltenīgais zaļums.
2.Auglīgs (par augsni).
PiemēriLekns māls.
2.1.Tāds, kurā ir auglīga, trekna augsne (par vielu, lauku).
PiemēriVanda aizdeva pāri riekšavu kaņepju, tās nāca pašā leknākajā vietā gar kūts pasienu.
3.apv. Tāds, kas atrodas zemā, mitrā vietā (piemēram, par pļavu).
Avoti: 4. sējums