lēkāt
lēkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Vairākkārt lēkt1.
PiemēriMeitene lēkā pār auklu.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Skraidīt, arī pārvietoties, brīžiem palecoties.
PiemēriBērnus neviens nedzen gulēt, viņi lēkā starp pieaugušajiem, tvarsta cits citu, spiedz..
1.2.Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
PiemēriUpē lēkā sīkās zivtiņas.
1.3.pārn. Strauji, virpuļojot plūst (parasti pār šķēršļiem) — par straumi, viļņiem u. tml.
Piemēri..tāšu tūtē laistījās skaidrs strauta ūdens, kurš, lēkādams pa akmeņiem, neaizsala un neaizsniga pat tik bargā ziemā, kāda bija šogad.
2.parasti 3. pers. Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
PiemēriPa galdiem [uz kuģa] kā pasakā lēkā trauki un naži.
Stabili vārdu savienojumiSirds lēkā (arī lec).
2.1.Par sīkām vielas daļiņām.
PiemēriKad vectēvs, diezgan urbis, izrāva svārpstu.., tad steidzīgās baltās pilītes [bērza sula] lēkāja pa kreveļaino mizu lejup.
2.2.pārn. Tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem). Būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
PiemēriLēkājošs rokraksts.
2.3.pārn. Vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru).
Piemēri..viņai pēc [evakuācijas] ešelonā pārciestā plaušu karsoņa nerimstas klepus un lēkā temperatūra.
3.parasti 3. pers. Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) — piemēram, par transportlīdzekļiem.
Piemēri..«Pobeda», atsperīgi lēkādama pār lielceļa grambām, vērpdama aiz sevis biezu putekļu asti, nesās pretī vakara saulei.
3.1.Vairākkārt strauji šūpoties (parasti viļņos) — par ūdens transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem u. tml.
PiemēriKuģis viļņos lēkā kā sienāzis pļavā.
4.parasti 3. pers. Vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.).
PiemēriEdvīns.. raugās tralera starmešu lēkājošajos gaismas kūļos..
4.1.Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
PiemēriSkaidri neapjēgdamas, acis bij jau pārskrējušas raksta saturu. Nu burti, kā svešādā dejā staipīdamies un gorīdamies, sāka lēkāt viņam priekšā.
5.parasti 3. pers. Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
PiemēriLiesmas krāsas izmaiņas, nokvēpis katliņš, lēkājošas liesmu mēlītes norāda uz nepareizu gāzes vai gaisa pieplūdi.
5.1.Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) — par uguni, liesmām.
PiemēriBet uguns trako. Tā, it kā dejodama gaisa strāvu virpulī, lēkā no viena nama uz otru.
5.2.Vairākkārt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) — par dzirkstelēm.
PiemēriRūcot liesmas ēzē māj, Rūtīs dzirkstis lēkā.
6.parasti 3. pers. Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu). Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) — par domām, runu u. tml.
Piemēri..viņas domas joņoja, tāpat valoda sprēgādama lēkāja no viena gadījuma uz otru..
Avoti: 4. sējums