kurpnieks
kurpnieks -a, v.
kurpniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
PiemēriKurpnieka darbnīca.
- Kurpnieka darbnīca.
- Viņa skatījās uz manām kurpēm un teica, ka būšot drīz jau cauras, vajagot pie laika dot kurpniekam.
- Kurpnieks kā jau kurpnieks. Lāpīja vecus, šuva jaunus zābakus.., neatliecis muguru, sita papēžus un pazoles, turēdams naglas mutē.
- ..par kurpnieci nostrādājusi jau ilgus gadus un ne reizi nav nožēlojusi, ka izvēlējusies šo sievietei neparasto amatu.
2.dsk., v. Spēle, kurā starp dalībniekiem un centrālo personu noris dialogs, pēc kura tā nomet nūju un visi mainās vietām.
PiemēriPa vakariem visi gāja kurpniekos un citās rotaļās.
- Pa vakariem visi gāja kurpniekos un citās rotaļās.
Stabili vārdu savienojumiIet kurpniekos.
- Iet kurpniekos — Spēlēt šādu spēli.
Avoti: 4. sējums