Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kurpīte
kurpīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → kurpe.
2.Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros.
Piemēri..zem pirts loga zied indīgās, bet skaistās kurpītes..
  • ..zem pirts loga zied indīgās, bet skaistās kurpītes..
  • Vēl tur karājās dažādas ārstniecības zāles, sasietas kūlīšos: bišukrēsliņi,.. drudža zālītes, kurpītes..
Avoti: 4. sējums