kurpnieks
kurpnieks -a, v.
kurpniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
PiemēriKurpnieka darbnīca.
2.dsk., v. Spēle, kurā starp dalībniekiem un centrālo personu noris dialogs, pēc kura tā nomet nūju un visi mainās vietām.
PiemēriPa vakariem visi gāja kurpniekos un citās rotaļās.
Stabili vārdu savienojumiIet kurpniekos.
Avoti: 4. sējums