plauka1
plauka -as, s.; novec.
2.Izskats. Arī veids, (kā) grupa, kopums.
Piemēri..tas [vīrietis] bija pavisam citādu plauku. Glaunas, pelēkas drēbes, spoži, lakoti zābaki... mati īsi apcirpti..
- ..tas [vīrietis] bija pavisam citādu plauku. Glaunas, pelēkas drēbes, spoži, lakoti zābaki... mati īsi apcirpti..
- Puikas, mani puikas... Viens tēvā atsities: ir izskats, ir raksturs, ir gaita. Harijs gan mana plauka. Un Valija gluži kā es jaunībā.
Avoti: 6-2. sējums