urdīt
urdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt).
PiemēriViens cilvēks gan nebeidz ik vēstulē mani urdīt: «Aun tik kājas. Es tevi gaidu... nesagaidu.»
- Viens cilvēks gan nebeidz ik vēstulē mani urdīt: «Aun tik kājas. Es tevi gaidu... nesagaidu.»
- Benita Ozoliņa bija tā, kas viņu tikmēr urdīja, tikmēr nedeva miera, kamēr viņš iestājās neklātienes vidusskolā..
- Zinu un atzīstu tikai vienu likumu: ir jāstrādā, jāstrādā ar pilnu atdevi, jāurda sevi - meklēt un vēlreiz meklēt kaut ko jaunu, labāku savā darbā, savā kolektīvā, nozarē.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
Piemēri..ziņkāre viņu urdīja ar zēnu tikties.
- ..ziņkāre viņu urdīja ar zēnu tikties.
- ..Martu urdīt urdīja parādīt Indriķim, cik labi viņai tagad klājas un cik jauki viņa iekārtojusies.
- Ar skubu ķērāmies pie [mājas] «restaurēšanas un rekonstrukcijas».. Iesākumā mūs urdīja vairāk tikai kaimiņu noniecinājums, pamazām aizrāvāmies..
1.2.Traucēt, ietekmēt (kādu), parasti neatlaidīgi, arī uzmācīgi ko runājot.
PiemēriTikmēr urdīja savu vīru, kamēr tas noticēja.
- Tikmēr urdīja savu vīru, kamēr tas noticēja.
- Gluži vienaldzīgi pret akcionāru sapulci nebija arī Dziļupietis, Leimanis un Zariņš. Nagainis tos bija visādi urdījis un par Cepli sastāstījis tīri neticamas lietas.
- pārn. ..kaut kur sirds dziļumos iesēdies varbūt pat tāds lielīgs velniņš, kas tevi urda un nemitīgi atkārto: tu varētu desmit reizes vairāk... padarīt, paveikt, sasniegt un dot citiem.
1.3.Musināt, kūdīt.
Piemēri«Droši vien Juris tagad svešā pagastā urda ļaudis pret valdību.»
- «Droši vien Juris tagad svešā pagastā urda ļaudis pret valdību.»
2.parasti 3. pers. Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
PiemēriJau labu laiku viņu urdīja doma par to, ka šķietami vieglais šuvējas amats galu galā.. bij viens no neienesīgākajiem..
- Jau labu laiku viņu urdīja doma par to, ka šķietami vieglais šuvējas amats galu galā.. bij viens no neienesīgākajiem..
- ..jau no bērnu dienām prātu urda jautājumi par dažādiem cilvēkiem un notikumiem, par taisnīgumu un netaisnīgumu.
- ..patika.. dažādu ģeogrāfisko nosaukumu izcelsmes meklējumi un skaidrojumi. Pirmais vietvārds, kas ilgus gadus mani urdīt urdīja, bija māju nosaukums, kurās pavadīju bērnību.
2.1.intrans.
PiemēriLai gan daudz laika prasa slimnieku pieņemšana, doma par zinātni joprojām urdīt urda.
- Lai gan daudz laika prasa slimnieku pieņemšana, doma par zinātni joprojām urdīt urda.
2.2.Neatslābstoši, uzmācīgi ietekmēt (kādu) – par psihisku stāvokli.
PiemēriVisus urdīja nemiers pēc kaut kā labāka.
- Visus urdīja nemiers pēc kaut kā labāka.
- Lai kā visu garo nakti viņš centās par to nedomāt, šaubas un neziņa vienmēr atgriezās un urdīja viņu lēni un nežēlodamas.
- Sproģi dīdīja un urdīja priecīgs uzbudinājums. Sproģis nespēja norimt..
Stabili vārdu savienojumiSirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.).
- Sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) idioma — Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
2.3.Panākt, būt par cēloni, ka (psihe, psihiskie procesi) aktivizējas.
PiemēriKas tā gan varētu būt par dīvainu sievieti? Paniski urdīju savu atmiņu.
- Kas tā gan varētu būt par dīvainu sievieti? Paniski urdīju savu atmiņu.
- ..prāts nav mierīgs. Atmiņu urda nenokārtots parāds no kara laikiem.
- Dzejnieces agros gados fantāziju urda, impulsus izraisa bērnībā, skolas gados apgūtās antīkās pasaules, viduslaiku tēli un parādības..
- ..labākie [mākslas] darbi vienmēr urdījuši cilvēka apziņu, nav ļāvuši viņam nogrimt pašapmierinātā pieticībā.
3.Bakstīt, bikstīt. Rakņāt, rušināt.
PiemēriVīri klusēja. Andrejs skatījās zemē un urdīja ar kāju tur sabirušās skujas.
- Vīri klusēja. Andrejs skatījās zemē un urdīja ar kāju tur sabirušās skujas.
3.1.intrans.
PiemēriVecais, vēl izgrūdis vairākus ķieģeļus, paņēma krāsns kruķi un sāka urdīt. Lausku kaudze uz grīdas auga augumā..
- Vecais, vēl izgrūdis vairākus ķieģeļus, paņēma krāsns kruķi un sāka urdīt. Lausku kaudze uz grīdas auga augumā..
- pārn. ..pussnaudā guļot, Valdis Strūga sajuta garas, nepārtrauktas sāpes lielajā gūžas locītavā pie bļodaskaula. Labajā pusē bakstīja, vilka, urdīja ar neasu kaltu.
Avoti: 8. sējums