teorētiķis
teorētiķis -ķa, v.
teorētiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
PiemēriF. Komisarževskis bija ne tikai praktiķis, bet arī teorētiķis, un tas kārtējā kopdarbā [Nacionālajā teātrī] viņu visvairāk tuvināja J. Zariņam, kas vienīgais no latviešu režisoriem centās risināt teātra teorijas jautājumus.
2.savienojumā ar apzīmētāju Teorijas (2) speciālists.
PiemēriKā raksturīgu iestarpināto epizodi literatūras teorētiķi parasti min stāstu par kapteini Kopeikinu Gogoļa «Mirušo dvēseļu» beigu daļā.
Avoti: 7-2. sējums