rupucis
rupucis -ča, v.
rupuciene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.apv. Krupis. Arī bruņurupucis.
PiemēriLiels, drukns rupucis laiski rāpās prom no lēzenas piena bļodiņas.
- Liels, drukns rupucis laiski rāpās prom no lēzenas piena bļodiņas.
- Ligzdu rupuciene gatavo piekrastes smiltīs, vasarā izdēj ap 10 olu..
- ..koka silēs rāpoja rupuči, apdomīgi un gausi staipījās gliemeži un sevišķā aizgaldā čaukstēja vēži.
- «Un tu pats noķēri bruņurupuci? Aiz Urāliem?» - Vecākais brālis pasmaidīja: «..šito es dabūju Gruzijā. Sākumā gribēju atvest tev dzīvu, bet rupucis nobeidzās.»
- pārn. Viņa [māsa] staigāja man līdz un atkal un atkal stāstīja, ka krustmātes man, tādam mazam rupucim, vairs.. nav.
2.sar.; niev. Cilvēks ar nevēlamām īpašībām. Īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
PiemēriNe Klāvs, ne Krišs pat neatskatījās. Tad Jukums pikti nomurmināja: «Jupis jūs rāvis, rupuči! Iztikšu bez jums.»
- Ne Klāvs, ne Krišs pat neatskatījās. Tad Jukums pikti nomurmināja: «Jupis jūs rāvis, rupuči! Iztikšu bez jums.»
3.v.; sar. Rupjmaize.
Piemēri«Tev rupucis nelien, kārojas pasūtīt karbonādi un uzdzert aliņu!»
- «Tev rupucis nelien, kārojas pasūtīt karbonādi un uzdzert aliņu!»
- Tatāru un tomātu maižu nav. Bet kas kait rupucim, kas kviešu baltmaizei?
Avoti: 6-2. sējums