ņirga
ņirga ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.
Cilvēks, kas mēdz ņirgāties.
Piemēri..sienmalē mīņājās pārgudri spriedēji un daždažādu blēdību izdomātāji, citu izsmējēji un ņirgas.
- ..sienmalē mīņājās pārgudri spriedēji un daždažādu blēdību izdomātāji, citu izsmējēji un ņirgas.
- ..ciniķis man atgādina ņirgu, kas, paņēmis akmeni, met to garām skrejošam sunim un smejas, kad dzīvnieks aiz sāpēm iekaucas.
Avoti: 6-1. sējums