attiekties
attiekties parasti 3. pers., -tiecas, pag. -tiecās; refl.
1.Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
PiemēriAizrādījums attiecas arī uz pārējiem skolēniem.
- Aizrādījums attiecas arī uz pārējiem skolēniem.
- Tas [lēmums] gan vairāk attiecas uz tiem komjauniešiem, kuri turpmāk papildinās pirmorganizācijas rindas - visi tagadējie komjaunieši šo lēmumu jau ir izpildījuši.
- Braucot pārmainām tikai īsas, nenozīmīgas frāzes - tās attiecas uz to, kas redzams apkārt..
- Strazdus varot iemācīt pat runāt. Valdim tas līdz šim nav izdevies; varbūt runāšana attiecas tikai uz ļoti gudriem strazdiem, un Valdim gadījies pamuļķa eksemplārs.
1.1.Piederēt (pie noteikta laika posma).
PiemēriSenākās ticamās cilvēka pēdas Amerikas kontinentā attiecas uz augšējā paleolīta vai mezolīta ēru..
- Senākās ticamās cilvēka pēdas Amerikas kontinentā attiecas uz augšējā paleolīta vai mezolīta ēru..
2.Būt saistītam attiecībā (4).
PiemēriViens attiecas pret divi kā trīs pret seši.
- Viens attiecas pret divi kā trīs pret seši.
Avoti: 1. sējums