Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepieskaitāms
nepieskaitāms -ais; s. -a, -ā
nepieskaitāmi apst.
1.Nol. divd. → pieskaitīt.
2.jur. Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
PiemēriKam gan patīk uzņemt savās mājās nepieskaitāmu cilvēku, kam turklāt ir tieksme uz trakošanu..
2.1.lietv. nozīmē: nepieskaitāmais, -ā, v.; nepieskaitāmā, -ās, s. Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
PiemēriLietās par sabiedriski bīstamiem nodarījumiem, ko izdarījuši nepieskaitāmie,.. iepriekšēja izmeklēšana ir obligāta.
Avoti: 5. sējums