Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
virpa1
virpa -as, s.
Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
PiemēriAutomātiskā virpa.
  • Automātiskā virpa.
  • Pusautomātiskā virpa.
  • Universālā virpa.
  • Daudzgriežņu virpa.
  • Vītņu griešanas virpa.
  • Tas paskatījās viņā nopietni, virpai neapstājoties, aptaustīja izgatavoto detaļu un, jaunu tērauda gabalu virpā iestiprinādams, teica: «Kas šaubās, tas neuzvar.»
  • Ģirts vēlreiz paskatījās uz virpu. Nebija slikta, bet rūpnīcā bija daudz jaunāki, modernāki darbgaldi.
  • Uz virpām.. ievirpo vītnes, dažreiz tās izmanto arī caurumu urbšanai.
  • Te [darbnīcā] mēs visi.. pirmo reizi īstenībā redzējām podnieka virpu, bijām aculiecinieki tam, kā māla pika uz šīs ripas pārtop noteiktas formas traukā.
Stabili vārdu savienojumiPodnieka virpa (arī ripa).
Avoti: 8. sējums