Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
malacis
malacis -ča, v.; sar.
Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
Piemēri«Tad mēs noskaitāmies, ņēmām un zupu izvārījām paši - vīrieši vien... Arņa mamma pēc tam slavēja, ka mēs esot malači.»
Avoti: 5. sējums