Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dzirnavas
dzirnavas -u, s.; tikai dsk.
1.Ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
PiemēriRupjākie graudi paši krīt lejā tieši ložu dzirnavās, pārvēršas smalkos miltos..
  • Rupjākie graudi paši krīt lejā tieši ložu dzirnavās, pārvēršas smalkos miltos..
  • Es izdomāju noaust dzirnavām siksnu.
  • Bet kas tur varēja tik traki malt? Droši vien tur stāvēja gar sienām kāds simts dzirnavu, un simts meitu mala un dziedāja.
Stabili vārdu savienojumiLiet ūdeni uz (kāda) dzirnavām.
1.1.Ierīce (kādas vielas) sasmalcināšanai.
PiemēriCehā.. dun kaļķu mājamās dzirnavas tik stipri, ka sarunāties gandrīz nav iespējams.
  • Cehā.. dun kaļķu mājamās dzirnavas tik stipri, ka sarunāties gandrīz nav iespējams.
2.Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.
PiemēriDzirnavas stāv, lūk, pilnīgi savrup, izslējušas spārnus gaisā..
  • Dzirnavas stāv, lūk, pilnīgi savrup, izslējušas spārnus gaisā..
  • Nemīlīgas nu izskatījās dzirnavas. Ūdens rūca dobji un tumši zem abiem tiltiem..
  • Dzirnavu dīķos.. augājs vai nu vāji izveidojies, vai arī nav piemērots zivju dzīvei.
Avoti: 2. sējums