nomaskēt
nomaskēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
PiemēriNetālu aizsegā stāvēja nomaskēti prettanku lielgabali.
1.1.Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
PiemēriJa [sienu krāsojumā] lieto rakstu, tad labāk sīku.. Šāds raksts labi nomaskē sienu nelīdzenumus.
2.Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
Piemēri..jau studiju gados ģimenes cerība un lolojums pasāka dzīvot otru, no vecākiem veikli nomaskētu dzīvi..
Avoti: 5. sējums