provokators
provokators -a, v.
provokatore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
PiemēriŠajā nometnē bija iesūtīti provokatori, kas slepeni izokšķerēja apcietinātos.
- Šajā nometnē bija iesūtīti provokatori, kas slepeni izokšķerēja apcietinātos.
- Strādnieku masas vienmēr bija pareizi orientētas par stāvokli Latvijā un ārpasaulē.., laikā saņēma brīdinājumu par spiegiem un provokatoriem, kas mēģināja darboties strādnieku vidū..
- Par līdzdalību maija mītiņā, kas notika mežā, viņu pēc provokatora ziņojuma apcietināja.
Avoti: 6-2. sējums