triumfēt

triumfēt [tri-umfēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.

1.Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru. Gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.

PiemēriSlavenā K. Kaizere šoreiz triumfē trijos kilometros.

1.1.Būt pārākam. Paust pārākumu.

Piemēri«Nezinu,» Valda atteic.. - «Neviens jūs nekā nezināt,» tante triumfējot rezumē.

«Nezinu,» Valda atteic.. - «Neviens jūs nekā nezināt,» tante triumfējot rezumē.
Apcirpusi matus, uz vienas auss kareivja laiviņa... apaļie, sārtie vaigi laistās triumfējošā smaidā..
pārn. ..ausmas pelēkums rīta sākumā ir tik balsīgi vienmuļš, ka liekas, tumsa taisās triumfēt pār dzīvību, kaut arī pagurusi ar to cīņā un kļuvusi pelēkbāla no šī guruma.
pārn. Pilsētas nami izstaroja siltumu, kanāla krasti bija kļuvuši spilgti zaļi, lai gan vēl vakar zem trauslajiem asniem varēja saskatīt kūlu. Triumfēja pavasaris..
pārn. Lielajās, tumšajās, suģestējoši mirdzošajās acīs viņas būtības garīgā daļa triumfē pār fizisko.
pārn. Domāju, ka nākotnē vingrošanā triumfēs nevis sarežģītība, bet gan skaistums, plastiskums, poētiskums..

Avoti: 7-2. sējums