Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krāpnieks
-a, v.
-es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas krāpj (1).
PiemēriNotiesāt krāpniekus.
2.Cilvēks, kas krāpj (2).
PiemēriTaču neesmu arī krāpniece vai mele, kā tas gandrīz izlasāms Jūsu vēstulē. Tad jau drīzāk Jūs mani piekrāpāt..
3.Cilvēks, kas krāpj (3).
Avoti: