krāpnieks
krāpnieks -a, v.
krāpniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas krāpj (1).
PiemēriNotiesāt krāpniekus.
- Notiesāt krāpniekus.
- «Zelta dzīve tādiem krāpniekiem [zīlētājām]! Pa vienu vakaru bez darba sapelna vai visam gadam!» Ozols dusmojās.
- Krimināllietu analīze rāda, ka krāpniekam palīdz pašu upuru negodīgums, alkatība, savtība, viņu tieksme iegūt vienus vai otrus labumus, nerēķinoties ar morāles prasībām.
- sal. Vienmēr, vienmēr, pat vislaimīgākajos brīžos drusku esmu juties kā krāpnieks, kas šķiež uz neīstas loterijas biļetes izņemtu naudu.
2.Cilvēks, kas krāpj (2).
PiemēriTaču neesmu arī krāpniece vai mele, kā tas gandrīz izlasāms Jūsu vēstulē. Tad jau drīzāk Jūs mani piekrāpāt..
- Taču neesmu arī krāpniece vai mele, kā tas gandrīz izlasāms Jūsu vēstulē. Tad jau drīzāk Jūs mani piekrāpāt..
- Karalis (Antiņam): Tu runā nepatiesību, tu tomēr esi krāpnieks un burvis.
3.Cilvēks, kas krāpj (3).
Avoti: 4. sējums