Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atzvelt
atzvelt -zveļu, -zvel, -zveļ, pag. -zvēlu; trans.
1.Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
PiemēriGalvu atpakaļ atzvēlis.
  • Galvu atpakaļ atzvēlis.
2.Atbalstīt, atsliet (pret ko, kur).
PiemēriJānis gulēja, aizvēlis galvu pret Kārlēna aso, no brezenta izlīdušo plecu.
  • Jānis gulēja, aizvēlis galvu pret Kārlēna aso, no brezenta izlīdušo plecu.
  • Tanī brīdī ietrīcējās logu stikli un akmens celtne tā nodrebēja, it kā kāds noguris milzis pret tās sienām būtu atzvēlis savu plato muguru.
  • ..krēsls bailīgi iečīkstas, kad šefs atzveļ atpakaļ tajā savu pilnīgo augumu.
Avoti: 1. sējums