jaunbūve
jaunbūve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Jaunceltne.
PiemēriPie jaunbūves sienas bija pierīkotas dažādas trīces un bomji, lai vieglāk dabūtu augšā garos un smagos baļķus.
2.pareti Darbība, process, kurā (kas) tiek celts.
PiemēriIelu jaunbūvei un kapitālajam remontam šogad paredzēti vairāk nekā 4 miljoni rubļu.
Avoti: 4. sējums