Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
redingots
redingots -a, v.
1.Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
PiemēriSkaists un elegants ir jātnieku apģērbs - melna samta cepurītes, sarkani redingoti, baltas bikses un balti cimdi.
2.Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas.
PiemēriJaunietēm mākslinieki īpaši iesaka vijīgu redingotu..
Avoti: 6-2. sējums