Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pretimbraucējs
-a, v.
-as, s.
Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
PiemēriCeļš pagriezās asā leņķī, kāds pajūgs brauca pretī, viņiem vajadzēja apklust. Kad pretimbraucējs bija pabraucis garām, Marta ierunājās pirmā.
Avoti: