ieskaut
ieskaut -skauju, -skauj, -skauj, pag. -skāvu; trans.
1.Skaujot ietvert (rokās).
PiemēriPirms Agnese paguva aptvert joku, Valdis ieskāva viņu savās stiprajās rokās un ilgi un cieši noskūpstīja.
1.1.Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu).
Piemēri..Sala redzēja, ka viņas mati - tumši un spoži.. pareizām šķipsnām gludi ieskāva pieri.
2.parasti 3. pers. Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
PiemēriMeldru ieskauts ezers.
2.1.Apņemt, pārņemt (piemēram, par tumsu, miglu).
PiemēriVēja nav, silta, mīksta tumsa ieskāvusi zemi, un tu nevari saredzēt ne soļa attālumā..
2.2.pārn. Par skaņu.
PiemēriNebija vilciens stacijā vēl apstājies, kad jau tā garo sastāvu ieskāva apsveicēju balsu šalkoņa.
Avoti: 3. sējums