Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tesitūra
tesitūra -as, s.; mūz.
Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
PiemēriOperas dramatiskajā centrā ir vecās čigānietes Azučenas tēls, neparasta partija, kas vokāli iesniedzas tiklab mecosoprāna, kā alta tesitūra.
  • Operas dramatiskajā centrā ir vecās čigānietes Azučenas tēls, neparasta partija, kas vokāli iesniedzas tiklab mecosoprāna, kā alta tesitūra.
  • Dažādiem instrumentiem var būt vienāds diapazons, bet dažāda tesitūra. Tā, piemēram, [simfoniskā orķestra] stīgu instrumentu grupā visaugstākā tesitūra ir vijolei, viszemākā - kontrabasam.
Avoti: 7-2. sējums