piestiepties
piestiepties parast; 3. pers., -stiepjas, pag. -stiepās; refl.
Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) – piemēram, par ceļu, upi.
PiemēriUn mēs sākām kasīt no tā pļavas stūra, kas piestiepās tuvāk Paipalām.
- Un mēs sākām kasīt no tā pļavas stūra, kas piestiepās tuvāk Paipalām.
- ..kalna stūris piestiepās gandrīz līdz pašai upei..
Avoti: 6-2. sējums