piesteberēt
piesteberēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPietrūcies Pāvils ilgi sēdēja uz gultas malas, tad piesteberēja pie spaiņa, kur parasti bija vēss dzeramais ūdens..
- Pietrūcies Pāvils ilgi sēdēja uz gultas malas, tad piesteberēja pie spaiņa, kur parasti bija vēss dzeramais ūdens..
- ..kazlēni bija noguruši. Viņi piesteberēja pie sava dūšīgā drauga [kumeļa] un iekārtojās uz viņa siltā kakla..
Avoti: 6-2. sējums