kantains
kantains -ais; s. -a, -ā
kantaini apst.
Šķautņains, stūrains.
PiemēriKantaina pudele.
- Kantaina pudele.
- Vismaz desmit būrīši savilkti kļavās un lielajā osī, apaļi no caura melnalkšņa un kantaini no dēlīšiem sasisti.
- ..viņš sadabūja vīkšķi un ņēmās to ieberzēt ar jaunu, vēl gluži kantainu veļas ziepju gabalu.
- Apaļie vaigi kļuvuši kantaini,.. ap acīm apēnojumi - mēneša laikā [slimniece] novecojusi par divdesmit gadiem.
Avoti: 4. sējums