atburt
atburt -buru, -bur, -bur, pag. -būru; trans.
1.Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
Piemēri«Redzi, - es esmu burve... Es viņu [Spodri] tomēr atbūru. Viņš ir istabā.»
1.1.Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
PiemēriTiesnesis [raganai] licis.. svētību atburt atpakaļ..
2.Ar burvībām, buršanu atņemt.
Piemēri..puisis visiem citiem labību bij atbūris un vecīša laukiem piebūris.
3.Ar burvībām, buršanu atvērt.
PiemēriKur katrs stādiņš augšām cēlies Un smēlies No vaļā atburtiem ezeriem Sev spirdzi ar tumšzaļiem pilieniem, Kur jauns viss tapa, Tur plaukstu ir es..
4.Glābt (apburto), likvidējot būrumu. Likvidēt (būrumu).
PiemēriAtcerēsimies mūsu tautas pasaku par raganu, kas ar savu stibiņu pārvērtusi par akmeni gan vecāko brāli, gan viņa dzīvniekus (tikai jaunākajam brālim izdevies apburtos atkal atburt).
Avoti: 1. sējums