Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pelni
pelni -u, v.; tikai dsk.
1.Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
PiemēriLapu koku pelni.
  • Lapu koku pelni.
  • Degakmens pelni.
  • Kaulu pelni.
  • Kurināmā pelnu saturs (arī pelnainība).
  • Pelnu kaste.
  • Pelnu izgāztuve.
  • Aizvākt pelnus.
  • Izkaisīt pelnus uz lauka.
  • Iztīrīt pelnus no krāsns.
  • Vecā gada vakarā Lazdu māte.. pelnos izcepa mizainus kartupeļus.
  • Viņa atgriezās pie ugunskura... Kodīgi, sūri dūmi, pēkšņi uzklīduša vēja nesti, iesvieda Ilzei acīs baltas pelnu plēnes.
  • Ar garo pirkstu pasniedzies, ratnieks notrauca papirosa galam pelnus uz galda..
  • sal. Krēslas stundā kalna pelēkās smiltis izskatās kā izdzisuša pavarda pelni.
  • pārn. ..Naktī Daugavā sabiruši Pelēku bēdu pelni.
  • ..viņa piecēlās, nospieda pelnu traukā degošā papirosa galu..
  • Raksturīgākie no šiem [vulkānu] izvirdumu produktiem ir.. vulkāniskie pelni, kas sastāv no sīkām, putekļainām lavas daļiņām..
  • Kādu dienu kalnus ietina biezi vulkāna pelnu mākoņi. No debesīm lija pelnu lietus, kas smacēja cilvēkus..
  • Mātei mati ir pelnu pelēki. Nekad neesmu dzirdējis, ka tādus matus kāds īpaši cildinātu. Bet mātei viņas pelēkie mati izskatās skaisti.
Stabili vārdu savienojumiCeļas no pelniem.
1.1.pārn. Ļoti sausa, smalka, irdena zeme.
PiemēriDārzi izkalta un pie auga nezālēm, tādos pelnos jau ravēt nevarēja.
  • Dārzi izkalta un pie auga nezālēm, tādos pelnos jau ravēt nevarēja.
Avoti: 6-1. sējums