secinājums
secinājums -a, v.
Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
PiemēriIzdarīt secinājumu.
- Izdarīt secinājumu.
- Domāšanā, līdz nonākam pie secinājumiem, ir vairāki etapi. Vispirms rodas jēdzieni priekšmetu un parādību apzīmēšanai, ar kuriem tālāk operējot, veidojas spriedumi un slēdzieni.
- Mežsēts, būdams inženieris, tiecas pēc teorētiskiem vispārinājumiem, loģiskiem secinājumiem, kas izriet no matemātiskiem aprēķiniem.
- Smējās, jā, bet aiz šīm zobgalībām slēpās arī sava nopietnība un tālāki secinājumi: ja jau kādās mājās ļaudis tā krita uz grāmatām, tad dzīve tur nevarēja būt slikta, un viņa nebij slikta tikai tad, ja saimnieks labs.
- ..Edgars savu pirmdzimto sāka vērtēt objektīvāk. Un viņš nonāca pie secinājuma, ka tas ir pavisam parasts bērns..
Stabili vārdu savienojumi(No)nākt pie secinājuma.
- (No)nākt pie secinājuma — Izdarīt, izveidot secinājumu.
Avoti: 7-1. sējums