tuvumnieks
tuvumnieks -a, v.
tuvumniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
Piemēri..vakara saule sita gaisā jo burvīgi šo gaišo ūdeņu atspīdumu, un šo skaistumu visspilgtāk izjūt taisni paši ezera tuvumnieki.
- ..vakara saule sita gaisā jo burvīgi šo gaišo ūdeņu atspīdumu, un šo skaistumu visspilgtāk izjūt taisni paši ezera tuvumnieki.
- Silmežu Trīnei jau bija dividesmit [divdesmit] divi gadi, bet vēl nebija dzirdēts, ka jel kāds precinieks būtu pieteicies, lai nu tuvumnieks vai tālumnieks.
Avoti: 8. sējums