Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šķūtnieks
šķūtnieks -a, v.
šķūtniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
Cilvēks, kas pilda šķūtis.
PiemēriNo sanākušajiem Ints pazina vienīgi ziņnesi Lību un vienu no šķūtniekiem, kas viņu atveda no pilsētas ar mantām..
Avoti: 7-2. sējums