piepalīgs
piepalīgs -a, v.
piepalīdze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam). Cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
Piemēri..lūpu uzmetusi, [Marta] neatbildēja pat tad, kad viņš ievaicājās, vai šovakar tai piepalīga nevajagot.
- ..lūpu uzmetusi, [Marta] neatbildēja pat tad, kad viņš ievaicājās, vai šovakar tai piepalīga nevajagot.
- ..tika nolemts, ka bodītē jātiek galā mātei, paturot par piepalīgu mani.
- Lielākās [cirka] slavenības ceļoja kopā ar piepalīgiem un svītas ļaudīm..
- Pieveikti tika arī bruņinieku piepalīgi.., un tikai vienam.. izdevās paglābt savu dzīvību..
Avoti: 6-2. sējums