suka
suka -as, s.
1.Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta.
PiemēriApavu suka.
- Apavu suka.
- Trauku suka.
- Matu suka.
- Zobu suka.
- Cieta suka.
- Elektriskā suka.
- Sukas sari.
- Sukas kāts.
- Ielēja no katliņa baļļā vēl karstu ūdeni, ielika rievainu dēli, sāka ziepēt katru veļas gabalu atsevišķi un ar suku berzt.
- Rūdolfs.. paņem grīdas suku un sāk slaucīt savu istabu.
- Ir kaprona, neilona, metāla sukas un sukas ar dabiskiem sariem.
- Simtreiz ar suku caur matiem dažādos virzienos, un tie mirdzoši krīt pār pleciem.
2.Šādam rīkam līdzīga detaļa, elements ierīcē, iekārtā u. tml.
PiemēriRotējošā suka.
- Rotējošā suka.
- Suku veltnis.
3.el. Detaļa, kas, slīdot gar elektromašīnas kolektoru, nodrošina kontaktu ar to.
PiemēriKolektora suka.
- Kolektora suka.
- Pozitīvā suka.
4.dsk.; sar. Pēriens.
Piemēri«Ivar, dēliņ, aizskrej pāri ielai, droši vien viņas [meitenes] ir pamestajā mājā.. Lai tūlīt nāk mājās, citādi būs sukas!»
- «Ivar, dēliņ, aizskrej pāri ielai, droši vien viņas [meitenes] ir pamestajā mājā.. Lai tūlīt nāk mājās, citādi būs sukas!»
- Lubavam gribējās pazust, paslēpties, kā to dara bērni, vairīdamies no sukām, vienīgi kauns spieda palikt uz vietas.
- Bērnībā viņiem mājās bija pelēka kaķene, neganta zagle. Tāpēc bieži dabūja sukas. No sukām nobijusies reti nāca lakt pienu..
Avoti: 7-2. sējums