sukājums
sukājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → sukāt1. Noteikts matu kārtojums.
PiemēriIevai viss ir neiespējami kārtīgs. Sākot ar matu sukājumu un beidzot ar rokas somiņu..
- Ievai viss ir neiespējami kārtīgs. Sākot ar matu sukājumu un beidzot ar rokas somiņu..
- Šīs ūsas bija kaut kas sevišķs, it kā sejai nepiedienīgs, bet labi saskanēja ar kuplo, lejup nokārušos vaigu bārdu un matu sukājumu, kas abpus platajai pierei veidoja divus izciļņus..
Avoti: 7-2. sējums