sukāt
sukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
Piemēri..[meitene] sukāja matus. Vidū pāršķīra celiņu, uz abām pusēm izbužināja sprogotos viļņos..
Stabili vārdu savienojumiSukāt galvu.
1.1.Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
PiemēriKučieris staļļa priekšā sukā un tīra zirgus..
2.Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
PiemēriKad tēvs ziemās šad tad saimniekam sukāja linus, pie algas reizēm izkaulēja arī pa linu saišķim..
3.sar. Pērt.
Piemēri«Labdien, cienījams skolas kungs!» māte sveicināja paklanīdamās un.. stūma dēlu uz priekšu. «Atvedu jums ko sukāt vienu palaidni.»
4.sar. Strauji, ar lielu kāri ēst.
PiemēriTe.. pārdevēji katru brīdi varēja sēst klāt un sukāt par velti kunga speķi un kāpostus..
4.1.intrans.
Piemēri..tikko ticis atpakaļ laivā, šis jau raisa maisu vaļā un ņemas sukāt, it kā ābolu neredzējis.
5.sar. Ātri iet, skriet, arī braukt.
Piemēri..attālumu līdz Rīgai mazais pukstētājs [kuģītis] mierīgi nostaigās divās stundās, un, kam tas nav pa prātam, var sukāt kājām pa šoseju.
Avoti: 7-2. sējums