sūkāt
sūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrināt (ko) ar siekalām, gatavojot rīšanai. Turēt mutē un vairākkārt lēni sūkt (no kā) ko ēšanai, dzeršanai derīgu.
PiemēriTils Rūmnieks.. negribīgi sūkāja stjuartes piedāvāto konfekti.
- Tils Rūmnieks.. negribīgi sūkāja stjuartes piedāvāto konfekti.
- Remdēdams slāpes un izsalkumu, viņš sūkāja zāles saknes.
- Uldis guļ gultā un sūkā pudelīti, kas atbalstīta pret vīstokli. Bērns ir rāms..
1.1.Turēt, (ko) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
Piemēri..iebāž mutē mazu, sārtu pirkstu. Sūkā to, bet pār apaļajiem vaigiem joprojām rit lielas, dzidras asaru lāses.
- ..iebāž mutē mazu, sārtu pirkstu. Sūkā to, bet pār apaļajiem vaigiem joprojām rit lielas, dzidras asaru lāses.
- Viņš [lācis] varēja dienām sēdēt un sūkāt savu ķepu.
1.2.sar. Vairākkārt sūkt (pīpi, cigareti u. tml.).
PiemēriSūkādami apkvēpušās un apkošļātās pīpes, viņi mierīgi stāvēja..
- Sūkādami apkvēpušās un apkošļātās pīpes, viņi mierīgi stāvēja..
- ..Leksis bezrūpīgi sūkā papirosu..
Avoti: 7-2. sējums