uzgāzt
uzgāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu.
1.trans. Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzgāzt ķebli sev uz kājas.
- Uzgāzt ķebli sev uz kājas.
- Uzgāzt spaini uz sētas mieta.
- ..virs renes cauruma [darvas tecinātavā] apliekam riņķītī apdegušu ķieģeļu gabalus un virs tiem uzgāžam bļodiņu.
- ..[saimniece] bļodiņai virsū uzgāž šķīvi.
2.trans. Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzgāzt sev aukstu ūdens šalti uz muguras.
- Uzgāzt sev aukstu ūdens šalti uz muguras.
- Uzgāzt granti uz ceļa.
- Lejasblusa uzgāza uz oglēm spaini ūdens.
- Viņš uzgāza pelnu sauju vainai, Andrs iebļāvās nelabi..
3.parasti 3. pers.; intrans. Spēcīgi uzlīt (par lietu).
PiemēriKopš maija vidus līst katru dienu: smidzina nepārtraukti, līdzi uzgāž pa īstam.
- Kopš maija vidus līst katru dienu: smidzina nepārtraukti, līdzi uzgāž pa īstam.
4.intrans.; sar. Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
PiemēriRobežnieks pieklūp savam zirgam. Sarauj, ar grožu līkumu uzgāž kaulainai mugurai.
- Robežnieks pieklūp savam zirgam. Sarauj, ar grožu līkumu uzgāž kaulainai mugurai.
- Burvis.. tiecas muļķītim ar rīksti uzgāzt.
4.1.trans.
Piemēri«Nav ko sērot,» tēvocis viņam uzgāza krietnu zvēlienu pa lāpstiņām.
- «Nav ko sērot,» tēvocis viņam uzgāza krietnu zvēlienu pa lāpstiņām.
Avoti: 8. sējums