Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
patafons
patafons -a, v.
Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
PiemēriPatafona adata.
  • Patafona adata.
  • Gramofonu nomainīja patafons, patafonu - pjezoelektriskais atskaņotājs, parasto atskaņotāju - stereoatskaņotājs, bet visu šo aparātu muzikālā dvēsele nemainīgi bijusi un ir pieticīgā, melnā plate..
  • ..[jauneklis] metās pie patafona un sāka spēcīgi griezt rokturi. Izlauzās nejēdzīga čerkstoņa. Kāds pasteidzās plati noņemt.
Avoti: 6-1. sējums